Tirdzniecības dinamika | Atpakaļskaitīšana līdz tarifu paaugstināšanai! Vai Ķīnas dzijas eksporta izmaksas uz ASV pieaugs par 100%, sākot ar 1. novembri?

10. oktobrī (pēc vietējā laika) ASV prezidents Tramps paziņoja par svarīgu politiku: sākot ar 1. novembri, visām no Ķīnas importētajām precēm papildus esošajām tarifu likmēm tiks piemērots papildu 100% tarifs, bez izņēmuma iekļaujot arī tekstilizstrādājumus, piemēram, dziju. Apvienojumā ar esošajiem 301. sadaļas tarifiem visaptverošā nodokļu likme dažiem dzijas izstrādājumiem ir pārsniegusi 50%, tieši divkāršojot uzņēmumu eksporta izmaksas uz ASV.

Saskaņā ar nozares aprēķiniem, ja ASV pasūtījumi tiks zaudēti plašā mērogā, tas ietekmēs 2,5% no Ķīnas iekšzemes dzijas rūpniecības kopējiem ieņēmumiem, un mazām un vidējām ražošanas jaudām var draudēt darbības apturēšana.

Šī politika ir izraisījusi arī asas diskusijas interneta lietotāju vidū. Daudzi cilvēki tieši paziņoja, ka “ASV rada Ķīnai visādas grūtības, bet nevar paciest pretpasākumus no citu puses.” Pārrobežu pārdevējiem straujās tarifu svārstības ir kļuvušas par normu, tāpēc ir steidzami jāpaplašina daudzveidīgi tirgi un jāizvairās no atsevišķiem riskiem.

Vai Tramps šoreiz runā nopietni?

Laikraksta “The New York Times” 10. datumā publicētajā ziņojumā norādīts, ka pašreizējā ASV tarifu likme Ķīnas precēm ir sasniegusi 30 %, un dažiem produktiem tā ir pat augstāka. Trampa solis palielinās Ķīnas preču importa tarifu līdz vairāk nekā 130 %, kas iezīmē strauju spriedzes saasināšanos starp divām pasaules lielākajām ekonomikām. Šī gada sākumā pēc vairākkārtējām ASV puses tarifu palielināšanas kārtām Ķīnai noteiktais tarifu līmenis sasniedza 145 %, gandrīz apturējot lielāko daļu tirdzniecības starp abām valstīm. Vēlāk Ķīna un ASV panāca tarifu pamiera vienošanos, lai veicinātu tirdzniecības sarunas, pakāpeniski samazinot tarifus līdz 30 %. ASV puses atkārtota tarifu draudu īstenošana šoreiz iznīcinās grūti iegūtos sasniegumus, kas gūti vairākkārtējās ekonomisko un tirdzniecības konsultāciju kārtās starp Ķīnu un ASV.

Ārējā pasaule ir pamanījusi, ka turpina parādīties pašreizējās ASV valdības darbības pārtraukšanas negatīvās sekas, un Tramps, kurš jau tā ir satriekts, nesen cieta neveiksmi mēģinājumā iegūt Nobela Miera prēmiju. Daži ASV mediju analītiķi norādīja, ka iekšējo un ārējo problēmu un ārkārtējas neapmierinātības apstākļos Trampa rīcība, lai izgāztu savas dusmas par Ķīnas jaunajiem noteikumiem, varētu būt arī mēģinājums novērst uzmanību iekšzemē.

Tomēr pēkšņie draudi paaugstināt tarifu likmi Ķīnai par 100% ir likuši ASV sabiedrības viedoklim to uzskatīt par “neticamu”. Vai šis šķietami trakais skaitlis patiešām tiks īstenots vai arī tā ir tikai vēl viena no Trampa ierastajām sarunu taktikām, ir kļuvis par strīdu objektu starp visām pusēm.

No dienas pirms tam līdz dienai, kad Tramps paziņoja par tarifu palielināšanu, Ķīna bija intensīvi ieviesusi divus pretpasākumus, lai precīzi reaģētu uz ASV tirdzniecības spiedienu.

9. oktobrī Ķīnas Tirdzniecības ministrija izdeva paziņojumu, kas ne tikai vēl vairāk pastiprināja primāro retzemju produktu eksporta kontroli, bet arī pirmo reizi iekļāva retzemju ieguves un rafinēšanas tehnoloģijas un galveno aprīkojumu eksporta ierobežojumu darbības jomā. Tā kā retzemju elementi ir galvenās izejvielas viedās ražošanas un jaunās enerģijas jomā, šis pasākums tieši ietekmēs attiecīgo rūpniecības un piegādes ķēžu stabilitāti ASV.

10. oktobrī Ķīnas Transporta ministrija vienlaikus paziņoja, ka, sākot ar 14. oktobri, par ASV karoga kuģiem, kas ienāk Ķīnas ostās, tiks iekasēta papildu piestātnes maksa, un maksas standarts būs pilnībā abpusējs maksām, ko ASV iepriekš noteica Ķīnas kuģiem. Dati liecina, ka jūras tirdzniecība starp Ķīnu un ASV veido vairāk nekā 70% no kopējā tirdzniecības apjoma starp abām valstīm. Šis pasākums tieši palielinās ASV kuģniecības uzņēmumu izmaksas, piespiežot tos pārskatīt loģistikas izmaksas tirdzniecībā ar Ķīnu un netieši palīdzot vietējiem eksporta uzņēmumiem iegūt lielāku ietekmi sarunās.

Saskaroties ar tarifu barjerām ASV tirgū, jaunie tirgi, piemēram, Dienvidamerika un Āfrika, kļūst par “drošām patvēruma vietām” dzijas uzņēmumiem. Dati liecina, ka Brazīlijas trikotāžas fabriku importa pieprasījums pēc Ķīnas virpuļveida un gaisa strūklas dzijas ir pieaudzis par 12% gadā, un Argentīnas mājas tekstila uzņēmumu atkarība no Ķīnas dzijas importa pārsniedz 60%. Šaņdunas Veičiao steidzami piedalījās Brazīlijas GTS tekstila izstādē un pirmajā dienā sasniedza plānoto pasūtījumu 2 miljonu ASV dolāru apmērā. “Dienvidamerikas klienti augstāk vērtē izmaksu efektivitāti, un mūsu dzijas cena par tonnu ir par 8% zemāka nekā līdzīgiem produktiem no Indijas, kas ir mūsu galvenā priekšrocība.”

Liels potenciāls ir arī tirgiem gar “Joslu un ceļu” un starp RCEP dalībvalstīm. 2025. gada pirmajā pusē Ķīnas dzijas eksports uz Dienvidaustrumāziju palielinājās par 9,3 %. Saskaņā ar RCEP regulējumu 82 % dzijas kategoriju var izmantot tarifu samazinājumus vai atbrīvojumus. Pēc tam, kad uzņēmumi piesakās preferenciāliem izcelsmes sertifikātiem, importa nodokli Kambodžā var pakāpeniski samazināt no 15 % līdz nullei, ievērojami uzlabojot tirgus konkurētspēju.

2. Produkta izrāviens: augstas pievienotās vērtības dzijas pretojas riskiem

Ražošanas cehos ar pilnu jaudu darbojas antibakteriālu un vēsuma sajūtu radošu dziju, kā arī grafēna siltumvadošu dziju ražošanas līnijas. Šāda veida funkcionālajai dzijai ir augsti tehnoloģiskie šķēršļi, un pat ja cena tiek koriģēta tarifu dēļ, ASV klienti var pieņemt cenu pieaugumu līdz pat 30%. Nākotnē pieaugošās investīcijas pētniecībā un attīstībā dzijas izstrādājumos virsdrēbēm un medicīniskajiem audumiem kļūs par uzņēmumu “cietoksni”, lai pretotos tarifu riskiem.

Arī nozares tendences apstiprina šo virzienu. 2025. gadā globālais pieprasījums pēc videi draudzīgām dzijām pieaugs par 15%, un viedās šķiedras un pārstrādātas dzijas premium segments būs 2–3 reizes lielāks nekā tradicionālajiem produktiem. Paredzams, ka augstākās klases dzijas tirgus daļa līdz 2030. gadam sasniegs 35%, un tehnoloģiskā modernizācija ir kļuvusi par galveno faktoru, lai uzņēmumi pārvarētu grūtības.

Daži uzņēmumi izvēlas tranzītu caur Dienvidaustrumāziju, lai samazinātu tarifu izmaksas, taču atbilstības riskus nevar ignorēt. ASV muita reiz atzina dzijas ražošanas uzņēmumu Džedzjanā par "Ķīnas izcelsmes", jo tas Kambodžā veica tikai griešanu un šūšanu, faktiski nepārnesot ražošanas procesu, kā rezultātā tarifi pēkšņi palielinājās par 27,5 procentpunktiem. Pēc labojumu veikšanas uzņēmums pārcēla dzijas aušanas procesu uz vietējo teritoriju, un ar atbilstošu Kambodžas izcelsmes sertifikātu nodokļu likme tika samazināta līdz 25,6%.

“Blokķēdes tehnoloģija risina piegādes ķēdes izsekojamības problēmu,” norādīja nozares eksperti. Novietojot ķēdē materiālus, kas reāllaikā attēlo visu ražošanas procesu, var efektīvi novērst izcelsmes krāpšanas risku. Pašlaik seši vadošie dzijas uzņēmumi Fudžiaņā ir ieviesuši vizualizētu piegādes ķēdes pārvaldību.

Lai gan ASV tirgus saskaras ar satricinājumiem, globālā dzijas tirgus kopējais potenciāls saglabājas. Globālā dzijas tirgus apjoms 2025. gadā sasniegs 43 miljardus ASV dolāru, un modelis, kurā Āzija veido vairāk nekā 60%, paliek nemainīgs. Ķīnas Nacionālā tekstila un apģērbu padome iesaka uzņēmumiem pieņemt divējādu darbības virzienu: vietējā tirgū izpētīt segmentētus scenārijus, piemēram, sporta apģērbu un medicīnisko audumu ražošanu, lai apmierinātu vietējo patērētāju pieprasījumu; starptautiskā mērogā izmantot pārrobežu e-komerciju, lai veidotu tiešās pārdošanas (DTC) zīmolus un tieši sasniegtu ārvalstu gala klientus.

“Tarifi, kas piespiež rūpniecisko modernizāciju, varbūt nav slikta lieta,” sacīja Galvenās muitas pārvaldes analītiķi. 2025. gada pirmajos trijos ceturkšņos vietējo patentu pieteikumu skaits viedajiem pavedieniem pieauga par 47 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. “Ķīnas pavedienu pilnīgā rūpnieciskās ķēdes atbalsta jauda joprojām ir galvenā priekšrocība, ko Dienvidaustrumāzija nevar aizstāt. Kamēr tiek atrasts pareizais virziens, mainīgajā situācijā var izmantot jaunas iespējas.”